Kas ir akvakultūra?
Akvakultūra ir zivju, gliemju, vēžveidīgo un pat aļģu audzēšanu ūdenī — saldūdenī, jūras ūdenī vai to sajaukumā. Tā ir viena no visstraujāk augošajām pārtikas ražošanas nozarēm un kļūst par svarīgu faktoru pasaules apgādē ar pārtiku un ekonomikas stimulēšanā.
Tas vēl nav viss! Daži akvakultūras veidi var arī palīdzēt saglabāt un atjaunot ūdens ekosistēmas un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi.
Akvakultūra ir daudzveidīga! Ar to var nodarboties gan jūrā, gan iesāļūdeņos, gan arī uz sauszemes, izmantojot cilvēka radītus vai dabīgus ūdens objektus. Saldūdens foreles bieži tiek audzētas mākslīgos kanālos, bet karpas audzē dīķos.
Jūras sugas, piemēram, lašus, jūraskarūsas, jūrasasarus un kuprzivis, audzē tīklu aplokos jūrā. Savukārt gliemjus, vēžveidīgos un aļģes piestiprina pie virves auklām un ievieto jūrā, lai tos audzētu pasargātos līčos, līdz tie ir pietiekami lieli ievākšanai.
Ieguvumi no ES akvakultūras
Tā rada darbavietasAtbalsta vietējo ekonomiku un tradīcijas
Samazina importuKvalitatīvu zivju un citu jūras produktu avots
Pārtika tiek ražota tuvāk patērētājiemIetekme uz vidi ir mazāka
Kā ES akvakultūru dara ilgtspējīgāku?
ES akvakultūras vadlīnijas atbalsta redzējumu, ka akvakultūrai ir jābūt ilgtspējīgai un konkurētspējīgai. Šīs vadlīnijas:
- atvieglo piekļuvi zemes platībām un ūdeņiem, lai ES akvakultūras izaugsme varētu turpināties;
- cik vien iespējams samazina akvakultūras ietekmi un veicina videi draudzīgākus akvakultūras veidus;
- uzlabo dzīvnieku veselības un labturības standartus;
- palīdz akvakultūrai pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to ietekmi;
- veicina pētniecību, inovāciju un prasmju pilnveidošanu;
- veicina ražošanas dažādošanu, iekļaujot jaunas daudzsološas sugas, piemēram, aļģes vai jūras bezmugurkaulniekus (gliemjus, jūras ežus un jūrasgurķus).
Fakti par ES akvakultūru
2022. gadā ES akvakultūras nozares īpatsvars pasaules ražošanas apjomā bija nedaudz mazāks par 1 %.
2022. gadā akvakultūras produkcijas vērtība ES bija aptuveni 4,8 miljardi eiro.
Akvakultūras nozarē 2022. gadā bija nodarbināti 73 000 cilvēku.
ES ir atkarīga no importa, jo vairāk nekā 70 % mūsu patērēto zivju, gliemju un vēžveidīgo importē no ārpussavienības valstīm.
Visaktīvāk ar akvakultūru nodarbojas šādās četrās ES valstīs (sarindotas pēc ražošanas apjoma): Spānija (24 %), Francija (18 %), Grieķija (12 %) un Itālija (10 %). Tās kopā saražo 64 % no ES kopējā produkcijas apjoma.
Visbiežāk audzētās sugas ir ēdamgliemenes, foreles, austeres, jūraskarūsas, jūrasasari un karpas. Vēžveidīgie, jo īpaši ēdamgliemenes, austeres un gliemenes, veido vairāk nekā pusi no ES kopējās akvakultūras produkcijas.