Iepazīstieties ar cilvēkiem un vietējām kopienām, kas ir ES akvakultūras panākumu pamatā. Dažas no tām uztur gadsimtiem senu dzīvesveidu. Uzziniet vairāk par darbu, ko veic Eiropas zivaudzētāji Atlantijas okeāna piekrastē, Baltijas jūrā, Centrāleiropā un Vidusjūrā.
Pie Mali Ston līča, kas slavens ar savām austerēm, dzīvo Vedrans Kunica, kurš jau vairāk nekā 10 gadus ir vietējās audzētāju apvienības priekšsēdētājs.
Šeit austeres audzē tradicionālā veidā: uz āķu jedām 8–15 metru dziļumā.
Austeres te ne vien labi aug, bet arī pilda svarīgu lomu ūdens dabiskā filtrēšanā, jo tās patērē liekās barības vielas, fosforu un slāpekli.
Francijas dienvidos esošā Kamargas biosfēras rezervāta pašā centrā Karolīne Skoti savu aizraušanos ir pārvērtusi par lietderīgu nodarbošanos.
Bijusī laboratorijas tehniķe Karolīna tagad kopā ar vīru Polu vada veiksmīgu gliemeņu audzētavu.
Viņi ik gadu izaudzē kopumā 20–35 tonnas gliemeņu un tās paši pa tiešo piegādā vietējiem tirgiem, lai nodrošinātu savu mīdiju izcilo kvalitāti un garšu.
Piecdesmito gadu beigās Filipa Monena vectēvs izveidoja ģimenei piederošu foreļu audzētavu Štolbergā–Ševenhitē netālu no Ķelnes.
Tagad šo uzņēmumu vada Filips. Uzņēmumam šajā apvidū ir četras zivjaudzētavas.
Firma pārdod svaigas un kūpinātas foreles, kā arī dzīvas zivis citiem audzētājiem visā Vācijā.
Grieķijas salā Evijā Anna Kalumenu strādā par pārdošanas vadītāju zivjaudzētavā, kuru izveidoja viņas tēvs kopā ar draugu.
Viņi audzē jūrasasarus un jūraskarūsas pie salas krastiem, izmantojot īpašu barošanas programmu, lai samazinātu atkritumu daudzumu.
Šis uzņēmums velta daudz pūļu, lai aizsargātu jūras bioloģisko daudzveidību un vietējo dzīvotni.
Bence Puškāšs ir karpaudzētavas izpilddirektora vietnieks Biharurgā, kas atrodas Ungārijas reģionā, ko sauc par Dienvidu lielo līdzenumu.
Zivis tiek audzētas atjaunotos dīķos, un šī dabiskajai videi līdzīgā dzīvotne atbalsta savvaļas dzīvniekus, tostarp vairākas aizsargājamās sugas.
Te audzē augstas kvalitātes un cenas ziņā pieejamas zivis, kas tiek barotas ar planktonu un vietējiem kultūraugiem.
Īrijas nomaļajā un skaistajā Atlantijas okeāna piekrastē Tomass Dohertijs ir viens no bioloģiskas lašaudzētavas īpašniekiem netālu no Kāslbaras Mejo grāfistē.
Pateicoties zivkopībai vietējā kopiena plaukst un Tomass, viņa draugi un kaimiņi var palikt šajā apgabalā, kur ir maz darba iespēju.
Masimo Dženari ir gliemeņu audzētājs no Goro — gleznaina apgabala Po upes deltā Itālijā.
Pašlaik viņš ir organizācijas “Consorzio di Pescatori di Goro” (Goro Zvejnieku konsorcijs) izpilddirektors, bet akvakultūras nozarē sāka strādāt jau zēna gados, palīdzot tēvam ievākt gliemenes.
Šeit audzētāji izmanto īpašas metodes, lai audzētavā nodrošinātu vislabākos iespējamos dabiskos apstākļus.
Edvardo Solers Torress strādā Avramarā. Viņš tur audzē ļoti kvalitatīvas Vidusjūras zivis.
Viņš ir arī atbildīgs par videi draudzīgu praksi Avramarā.
Šis uzņēmums audzē kuprzivis un citas zivju sugas jūras piekrastē netālu no Spānijas pilsētas El Kampello.
Jūras biologs Jērans Nīlunds ir uzņēmuma “Nordic Sea Farm” līdzdibinātājs un pētnieks. Šī audzētava atrodas Grebestādā netālu no Gēteborgas.
Uzņēmums galvenokārt nodarbojas ar aļģu (Sacharina latissima un Ulva lactuca) audzēšanu un pārstrādi. Tās izmanto cilvēkiem paredzētā pārtikā, biomateriālos, dzīvnieku barībā un mēslošanas līdzekļos, kā arī farmācijas nozarē.
